Ievads adītā džinsa auduma apdares procesā

Trikotāžas džinsa auduma apdare ir svarīga adīšanas nozares sastāvdaļa. Fermentus, tāpat kā fermentus, var izmantot, lai noārdītu kokvilnas šķiedrās celulozi. Tā kā džinsa krāsa faktiski ir piestiprināta pie dzijas ārējā slāņa, fermentu mazgā ar ūdeni, lai novilktu šķiedras kopā ar tai pievienoto indigo krāsu. Kad tiek iegūta vēlamā krāsa, fermentu mazgāšanu var apturēt, mainot ūdens sārmainību vai paaugstinot ūdens temperatūru. Pēc tam pārejiet pie nākamās skalošanas un mīkstas apstrādes. Fermentu mazgāšana ir maigāka nekā mazgāšana ar akmeņiem, jo fermentu mazgāšanas procesā nav asu akmeņu. Ar fermentiem mazgātam džinsam ir vienāda krāsa un maiga mājas tekstilizstrādājumu un apģērba izjūta.

Akmens mazgāšana ir fiziska metode, kā izbalināt džinsa krāsu un pievienot krāsas kontrastu. 20 jardu garš, 62 collu plats auduma rullītis tika ievietots 250 mārciņu lielā, ar pumeku piepildītajā mazgāšanas tvertnē akmens mazgāšanai (vislabākā ūdens mazgāšana, ja cilindra tilpums bija 35%). Veļas mazgāšanas tvertnē džinsa un akmens tiek sajauktas un tombing, berzējot viena otru, un tumbling laika ilgums nosaka krāsas dziļumu pēc džinsa mazgāšanas. Jo ilgāks mazgāšanas laiks, jo gaišāka krāsa, jo spēcīgāks ir krāsu kontrasta efekts. Pēc džinsa mazgāšanas to izskalo, mīkstina un žāvē. Džinsa audums, kas mazgāts ar akmens mazgāšanu, ir bagāts ar krāsu un bagātīgu krāsu. Tas ir kļuvis par mājas tekstilrūpniecības un apģērbu rūpniecības modeli.

Pēc apdares procesā pumeka un fermentu kombinācija dod džinsa nostaļģisku efektu. Pirmajā posmā mazgāšanas tvertnē ievieto tikai pumeku un audumu, pēc tam fermentu ievieto nākamajā posmā un velmē kopā ar pumeku un audumu, līdz tiek iegūts dabisks nostalģisks efekts. Visbiežāk izmantotā mazgāšanas metode ir zilā džinsa.